Tradicionālā liešana galvenokārt sastāv no četriem posmiem, kas pazīstami arī kā augstspiediena{0}}liešana. Šie četri soļi ietver veidņu sagatavošanu, pildīšanu, iesmidzināšanu un smilšu noņemšanu, veidojot pamatu dažādiem modificētiem liešanas procesiem. Sagatavošanas laikā smērviela tiek izsmidzināta veidnes dobumā. Šī smērviela palīdz kontrolēt veidnes temperatūru un atvieglo lējuma izjaukšanu. Pēc tam veidni aizver, un tajā zem augsta spiediena, aptuveni no 10 līdz 175 MPa, ievada izkausētu metālu. Kad izkausētais metāls ir piepildījis veidni, spiediens tiek uzturēts, līdz lējums sacietē. Pēc tam ežektors izspiež visus lējumus. Tā kā veidnei var būt vairāki dobumi, katrā liešanas procesā var tikt izgatavoti vairāki lējumi. Smilšu noņemšanas process ietver atlikumu atdalīšanu, tostarp veidņu aizbīdni, sliedi, sprauslu un zibspuldzi. Šo procesu parasti veic, saspiežot lējumu ar īpašu apdares veidni. Citas smilšu noņemšanas metodes ietver zāģēšanu un slīpēšanu.
Augsta-spiediena iesmidzināšana nodrošina ļoti ātru veidnes piepildīšanas ātrumu, ļaujot izkausētajam metālam pilnībā aizpildīt veidni, pirms kāda daļa sacietē. Tādā veidā pat plānās -sienu daļas, kuras ir grūti aizpildīt, var izvairīties no virsmas pārtraukumiem. Tomēr tas var izraisīt arī gaisa saspiešanu, jo ātras veidņu iepildīšanas laikā gaisam ir grūti izplūst. Šo problēmu var mazināt, novietojot ventilācijas atveres uz atdalīšanas līnijas, taču pat ar ļoti precīziem procesiem porainība var palikt lējuma centrā.
Pēc smilšu noņemšanas var pārbaudīt defektus. Visbiežāk sastopamie defekti ir nepilnīgs pildījums (nepilnībā) un aukstās vietas. Šos defektus var izraisīt nepietiekama pelējuma vai izkausēta metāla temperatūra, metāla piemaisījumi, pārāk maz ventilācijas atveru vai pārāk daudz smērvielas. Citi defekti ir porainība, saraušanās dobumi, karstas plaisas un plūsmas pēdas. Plūsmas pēdas ir pēdas, ko uz liešanas virsmas atstājuši vārtu defekti, asi stūri vai pārmērīga smērviela.
Ūdens-smērvielas, kas pazīstamas arī kā emulsijas, ir visizplatītākais smērvielu veids veselības, vides un drošības apsvērumu dēļ. Atšķirībā no smērvielām, kuru pamatā ir šķīdinātājs{2}}, ja minerālvielas no ūdens tiek noņemtas, izmantojot atbilstošus procesus, tās neatstās blakusproduktus lējumā. Nepareiza ūdens apstrāde var izraisīt virsmas defektus un lējuma pārtraukumus.
Eļļas, ko var izmantot kā smērvielas, ir smagās eļļas, dzīvnieku tauki, augu tauki un sintētiskās smērvielas. Smagajām atlikuma eļļām istabas temperatūrā ir augsta viskozitāte, bet augstās liešanas temperatūrā tās veido plānu plēvi. Citu vielu pievienošana smērvielām var kontrolēt emulsijas viskozitāti un termiskās īpašības. Šīs vielas ietver grafītu, alumīniju un vizlu.
Jau ilgu laiku parasti izmantotās smērvielas uz šķīdinātājiem{0}} ir bijušas dīzeļdegviela un benzīns. Tie atvieglo lējuma noņemšanu; tomēr katra liešanas procesa laikā notiek nelieli sprādzieni, kas izraisa oglekļa uzkrāšanos uz pelējuma dobuma sienām. Salīdzinot ar smērvielām uz ūdens-bāzes, smērvielas uz šķīdinātāju- bāzes ir viendabīgākas.
